Detlavs Brantkalns

Detlavs Brantkalns (krievu: Детлав Карлович Бранткалн; dzimis 1898. gada 24. jūnijā, miris 1979. gada 8. augustā) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants. Otrā pasaules kara laikā komandēja 130. latviešu strēlnieku korpusu.

Dzīvesgājums
Dzimis 1898. gadā Tirzas pagastā. Jau agrā jaunībā iesaistījās kreisajā kustībā, 1916. gadā iestājies LSD, vēlāk pieslejoties Latvijas Komunistiskajai partijai. No 1918. gada Sarkanās armijas sastāvā piedalījās Krievijas pilsoņu karā un padomju-poļu karā. Latvijas brīvības cīņu laikā no 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūnijam karoja Latvijas teritorijā.

Pēc pilsoņu kara beigām 1926. gadā beidza virsnieku kursus «Vistrel», līdz 1938. gadam ieņēma dažādus amatus Sarkanajā armijā. Lielā terora laikā 1938. gada maijā Brantkalns tika arestēts un apsūdzēts kā «latviešu fašistiskās organizācijas» dalībnieks, tomēr pēc diviem cietumā pavadītiem gadiem viņu atbrīvoja. 1940. gadā nozīmēts par pasniedzēju kursos «Vistrel».

Otrā pasaules kara laikā komandēja 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju (1943-1944) un 130. latviešu strēlnieku korpusu (1944-1945). Pēc kara Brankalns tika ievēlēts PSRS Augstākajā padomē un līdz atvaļināšanai 1954. gadā ieņēma dažādus amatus Padomju armijā.

Miris 1979. gada 8. augustā Rīgā. Apglabāts Raiņa kapos.

Detlava Brantkalna vārdā ir nosaukta iela Rīgā.